Luterāņu baznīcas vēsture Jaunjelgavā
Kad sabruka Livonijas valstiņu savienība, no kuršu, sēļu un zemgaļu zemēm veidojās Kurzemes Hercogiste. 1567. gadā hercogs Gothards panāca Saeima lēmumu, ar kuru tika atjaunotas vai uzceltas Kurzemē un Zemgalē 70 baznīcas, arī luterāņu baznīcu Jaunjelgavā, kas tajā laikā bija pie Lauceses ietekas Daugavā, tagadējā Sērenes teritorijā.
Kad 1647. gadā Jaunjelgavai piešķir pilsētas tiesības, baznīca bija daļēji uzbūvēta un 1652. gadā par hercoga Jēkaba līdzekļiem pabeigta baznīcas būvniecība.
1706. gada vizitācijas protokolā atzīmēts, ka draudzei ir mūra baznīca (350 sēdvietu) ar sarkanu jumtu. Mūra baznīcas uzcelta 1878. gadā.
Pirms Pirmā Pasaules Kara baznīcai bija divi zvani, kurus varēja dzirdēt pat 5 kilometrus ārpus Jaunjelgavas. Dievkalpojumi notika latviešu un vācu valodās.
Informācija no Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta "Zudusī Latvija" šeit.
Tagadējā Jaunjelgavas luterāņu baznīca - unikāla ar to, ka uzcelta padomju varas laikā
1947. gada 30. aprīlī luterāņu draudzi piemeklēja nelaime - dievnams nodega. Sadega viss, ieskaitot ērģeles, kuras bija trešās labākās Eiropā. Palika viens zvans un altārglezna, kuru izglāba draudzes locekle Z.Viļčuka.
Kādu laiku dievkalpojumi notika baznīcas drupās. Kad dievnama drupas saspridzināja, draudze dievkalpojumus noturēja baptistu un pareizticīgo baznīcās.
Pagājušā gadsimta 40. gadu beigās Jaunjelgavā kalpošanu uzsāka mācītājs Mārtiņš Kārtiņš (trešais no labās), kurš ierosināja celt jaunu dievnamu. Apbūves gabals tika piešķirts pilsētas nomalē pie kapsētas. Ar lielām grūtībām tika apstiprināts Siliņa kunga projekts.
Nojaucot vecas mājas un izzāģējot kapsētā kokus, draudze sagādāja būvmateriālus.
1957. gada aprīlī - Baltajā svētdienā notika jaunās baznīcas iesvētīšana arhibīskapa Gustava Tūra vadībā.
Baznīcu nosauca par Mārtiņa Balto baznīcu.
Jaunjelgavas Mārtiņa Baltā baznīca ir viena no retajām baznīcām Latvijā, kas uzcelta padomju varas gados.
Sākumā baznīcai nebija torņa, bet 1960. gadā tika uzcelts mācītāja Mārtiņa Kārtiņa projektētais tornis ar zemu četrstūra piramidālu smaili.
Jaunuzceltajā baznīcā Mārtiņš Kārtiņš svinējis savu simtgadi, iegūdams Goda prāvesta titulu.
Mācītājs M.Kārtiņš miris 1968. gadā - 102 gadu vecumā.
Jaunjelgavas baznīcas mācītāju vārdi zināmi no 1596. gada (skatīt attēlā).
Mārtiņš Kārtiņš kalpojis draudzē līdz 1968. gadam.
Vēlākajos gados ir kalpojuši mācītāji: Rihards Lībietis, Milda Vainovska,
Edgars Balodis, Sandra Rozenberga, Dainis Grigors, Dainis Markovskis, evaņģēliste Ilze Ķezbere un Valdis Mārtiņš Drinks.
No 2002.-2016. gadam Jaunjelgavas draudzē kalpoja mācītājs Ģirts Grietiņš, kurš šobrīd ir mācītājs Sv.Jāņa ev.lut. latviešu draudzē Toronto (Kanādā).
No 2017. gada februāra līdz 2019. gada februārim draudzē kalpoja mācītājs Rolands Eimanis, kurš kopš 01.03.2019 ir mācītājs Frankfurtes evaņģēliski luteriskajā draudzē. No 2019. gada pavasara draudzē kalpoja mācītājs Ainārs Rendors, bet 2020. gada septembrī kalpošanu uzsāka mācītājs Edmunds Keidens.
